baidīties
baidīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pārdzīvot, izjust bailes (no kā).
PiemēriBaidīties no suņa.
- Baidīties no suņa.
- Baidīties no tumsas.
2.Izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
PiemēriBaidīties par dēlu.
- Baidīties par dēlu.
- Baidīties par savu veselību.
3.Kautrēties, neiedrošināties.
PiemēriBaidīties uzrunāt svešinieku.
- Baidīties uzrunāt svešinieku.
3.1.Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
PiemēriBaidīties riskēt.
- Baidīties riskēt.
Stabili vārdu savienojumiBaidīties pašam no savas ēnas.
- Baidīties pašam no savas ēnas idioma — būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.