bailes
bailes dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
PiemēriPaniskas bailes.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot vienās bailēs. Iedzīt bailes.
2.Nemiers, rūpes, bažas (par ko).
PiemēriBailes par bērna veselību.
3.Neērtības, nedrošības sajūta, kauns.
PiemēriBailes lūgt padomu.