Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
baidīt
baidīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Censties izraisīt (kādā) bailes.
PiemēriBaidīt puiku ar pērienu.
1.1.formā: trešā persona Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni.
PiemēriBērnus baida pērkona grāvieni.