baidīt
baidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Censties izraisīt (kādā) bailes.
PiemēriBaidīt puiku ar pērienu.
- Baidīt puiku ar pērienu.
- Ar troksni baidīt strazdus.
1.1.formā: trešā persona Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni.
PiemēriBērnus baida pērkona grāvieni.
- Bērnus baida pērkona grāvieni.
- Baida neziņa.