bailulis
bailulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
bailule dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Bailīgs, nedrošs.
PiemēriViņš ir liels bailulis, baidās pat no vismazākā troksnīša tumsā.
- Viņš ir liels bailulis, baidās pat no vismazākā troksnīša tumsā.