Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bailīgs
bailīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bailīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bailīgi apstākļa vārds
bailība lietvārds; sieviešu dzimte
bailīgums lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas baidās; tāds, kurā izpaužas bailes, arī kautrība, nedrošība.
PiemēriBailīgs bērns.
  • Bailīgs bērns.
  • Bailīgs skatiens.
  • Bailīga izturēšanās.
  • Bailīgi slēpties citiem aiz muguras.
  • Pie durvīm kāds bailīgi klauvēja.
1.1.Tramīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriBailīgs zirgs.
  • Bailīgs zirgs.
2.sarunvaloda Tāds, kas izraisa bailes; bīstams.
PiemēriBailīgs brauciens.
  • Bailīgs brauciens.
  • Vēlā vakarā ir bailīgi vienatnē staigāt pa pilsētu.
Stabili vārdu savienojumiBailīgs kā zaķis.