nedabisks
nedabisks -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nedabiska -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nedabiski apstākļa vārds
nedabiskums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai; tāds, kas nav parasts, normāls.
PiemēriApkārt nedabisks klusums.
- Apkārt nedabisks klusums.
- Mirt nedabiskā nāvē.
- Nedabiski spilgtas debesis.
Normatīvais komentārs:Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks ‘neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai’, bet nedabīgs ‘neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts’. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks.