beigt
beigt beidzu, beidz, beidz, pag. beidzu transitīvs, darbības vārds
1.Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
PiemēriBeigt ravēt cukurbietes.
1.1.Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
PiemēriBeigt finanšu gadu ar labiem panākumiem.
1.2.Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
PiemēriDziesma beidz skanēt.
2.Iegūt izglītību (attiecīgās pakāpes, programmas u. tml. apjomā).
PiemēriPavasarī beigt skolu.
3.Pārtraukt, neturpināt.
PiemēriBeigt kāršu spēli.
3.1.kopā ar: "mūžs, gaitas u.tml." Mirt; vadīt pēdējo mūža posmu.
PiemēriBeigt mūžu trūkumā, vientulībā.
4.sarunvaloda; kopā ar: "nost, kopā" Ļoti bojāt.
PiemēriBeigt nost savu sirdi.
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.