Paplašinātā meklēšana
Meklējam beigt.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (455):
- nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
- gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
- nomocīt Ar lielām mokām, grūtībām pabeigt (ko).
- pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
- apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
- noasfaltēt Asfaltēt un pabeigt asfaltēt.
- pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
- fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
- operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
- pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
- putēt Bankrotēt, beigt pastāvēt.
- nobeicēt Beicēt un pabeigt beicēt.
- slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- nokāpt no korķa beigt dzeršanu, pļēgurošanu.
- nozust Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
- nokāpt no plosta beigt žūpošanu.
- dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
- noslēgties Beigties, izbeigties.
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
- nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par augiem, dzīvniekiem).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
- izbraukt Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- izbrīnīties Brīnīties un pabeigt brīnīties.
- nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
- uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu).
- uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
- uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
- robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
- jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
- mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
- nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot.
- nocitēt Citēt un pabeigt citēt.
- izčūlot Čūlot un izbeigt čūlot.
- posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
- pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
- aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
- padarīt Darīt un pabeigt darīt.
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
- izdegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
- izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot.
- nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
- nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
- iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
- nodežūrēt Dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
- nodienēt Dienēt un pabeigt dienēt (kur, kādu laiku).
- nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- sadrapēt Drapēt un pabeigt drapēt.
- piedzemdēt Dzemdēt un pabeigt dzemdēt.
- padzert Dzert un pabeigt dzert (ko).
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka slāpes remdētas.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu u. tml.).
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
- sēsties Enerģijas trūkuma dēļ beigt darboties.
- izēnot Ēnot un pabeigt ēnot.
- paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē paredzēto).
- paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
- safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
- uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt.
- uzfotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
- uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt.
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
- uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- sagrimēt Grimēt un pabeigt grimēt; nogrimēt.
- rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
- skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- aizzāģēt Iesāk zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- nodusmoties Iesākt dusmoties un beigt dusmoties.
- aizēst Iesākt ēst, bet nepabeigt.
- aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; iegrauzt.
- aizgriezt Iesākt griezt, bet nepabeigt.
- aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
- iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
- iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
- nosmieties Iesākt smieties un beigt smieties.
- nosmīnēt Iesākt smīnēt un beigt smīnēt.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
- apsēt Iesēt; pabeigt (kā) sēšanu.
- noiet Iet (noteiktā veidā) un pabeigt iet.
- grūt Iet bojā, beigt pastāvēt.
- noiet Iet un pabeigt iet (pa kurieni).
- frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
- noblaukšķināt Īsu brīdi blaukšķināt un beigt blaukšķināt.
- noblīkšķināt Īsu brīdi blīkšķināt un pabeigt blīkšķināt.
- nodrebināt Īsu brīdi drebināt un beigt drebināt.
- nogrozīt Īsu brīdi grozīt un beigt grozīt (ko).
- noklikšķināt Īsu brīdi klikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
- noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un beigt ņirbēt.
- nopakšķināt Īsu brīdi pakšķināt un beigt pakšķināt.
- noplaiksnīt Īsu brīdi plaiksnīt un beigt plaiksnīt.
- noplivināt Īsu brīdi plivināt un beigt plivināt.
- noplunkšķēt Īsu brīdi plunkšķēt un beigt plunkšķēt.
- nospurināties Īsu brīdi spurināties un beigt spurināties.
- nošvīkstināt Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
- notīksmināties Īsu brīdi tīksmināties un beigt tīksmināties.
- nožāvāties Īsu brīdi žāvāties un beigt žāvāties.
- pārcirst Izbeigt (ko).
- atslēgties Izbeigt darboties; izslēgties.
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas attiecības.
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopu).
- izšķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās.
- pazust Izbeigt pastāvēt; izgaist.
- atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties.
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, norisi).
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, procesu).
- nostāt Izbeigt, pārtraukt (piem., kādu darbību) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (veikt kādu darbību) – par ierīcēm, mehānismiem.
- noskriet Izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
- noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nodzist Izbeigties (par psihisku stāvokli).
- apklust Izbeigties (par skaņām).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
- izirt Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- nozust Izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- izjukt Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- izkvēlot Izbeigties, izzust.
- nogrimt Izbeigties, izzust.
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- izgaist Izbeigties, pāriet.
- nomirt Izbeigties, pārstāt eksistēt.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties.
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
- pāriet Izbeigties, vairs nepastāvēt.
- pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
- pārvērsties pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- sadegt pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- izputēt Izbeigties; izzust.
- aprauties Izbeigties.
- iztecēt Izbeigties.
- mirt Izbeigties.
- novest līdz galam izdarīt līdz galam, pabeigt.
- aiziet pa pieskari izjukt, izirt, salūzt, beigt pastāvēt.
- izputēt Izjukt; izbeigt pastāvēt.
- iztiesāt Izspriest tiesā; tiesāt un pabeigt tiesāt (ko).
- iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
- izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
- noiet Izzust, pazust; izbeigties.
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
- darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
- nodirnēt Kādu brīdi dirnēt un beigt dirnēt.
- nominstināties Kādu brīdi minstināties un beigt minstināties.
- noballēties Kādu laiku ballēties un beigt ballēties.
- noblandīties Kādu laiku blandīties un beigt blandīties; noklaiņot.
- nomīņāties Kādu laiku mīņāties un beigt mīņāties.
- izkalkulēt Kalkulēt un pabeigt kalkulēt; aprēķināt.
- nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot.
- nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot.
- izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
- nokarsēt Karsēt un beigt karsēt (ko).
- izkasīt Kasīt un pabeigt kasīt.
- izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties.
- izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
- noklaiņot Klaiņot un beigt klaiņot.
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
- izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
- aprimt Kļūt vājākam, izbeigties.
- noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piem., priekšmetus).
- uzkomponēt Komponēt un pabeigt komponēt.
- nokompostrēt Kompostrēt un pabeigt kompostrēt.
- daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
- uzkonstruēt Konstruēt un pabeigt konstruēt.
- uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt (piemēram, uz kā, kam virsū).
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, tīrot, kārtojot telpu).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
- nokulstīt Kulstīt un beigt kulstīt (ko).
- izkulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- nokult Kult un pabeigt kult; izkult (1).
- izkult Kult un pabeigt kult.
- izkurēties Kurēties un pabeigt kurēties.
- atkust Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
- izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
- uzlakot Lakot un pabeigt lakot; nolakot.
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
- izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt.
- nolatot Latot un pabeigt latot.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties (kur).
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties, naidoties.
- saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
- galēt Ļoti nomocīt; nobeigt.
- nenopriecāties Ļoti priecāties, nevarēt beigt priecāties.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt (kādu) ātrāk pabeigt darbu.
- nomācīties Mācīties (kādu laikposmu) un beigt mācīties.
- paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
- izmalt Malt un pabeigt malt; samalt.
- izmasēt Masēt un pabeigt masēt.
- apslāpt Mazināties, kļūt vājākam; izbeigties.
- izmeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt.
- izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
- nomērķēt Mērķēt un pabeigt mērķēt; notēmēt.
- izmīcīt Mīcīt un pabeigt mīcīt.
- nomičot Mičot un pabeigt mičot.
- izmīlēties Mīlēties un pabeigt mīlēties.
- krist Mirt, nobeigties (par daudziem).
- iznārstot Nārstot un pabeigt nārstot (par zivīm).
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
- beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- frāze Neliels, relatīvi pabeigts skaņdarba, melodijas posms.
- pamest pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
- pamest pusratā nepabeigt (ko iesāktu).
- atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
- iziet plāni nepaveikties, beigties slikti.
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- pārtraukt Neturpināt, izbeigt (piem., kādu stāvokli).
- jukt Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
- nevarēt, nespēt vien nobrīnīties nevarēt beigt brīnīties; ļoti brīnīties.
- nenolasīties Nevarēt beigt lasīt (piem., par ogu, sēņu lielu daudzumu).
- nevarēt vien nolielīt nevarēt beigt lielīt.
- nevarēt vien nopriecāties nevarēt beigt priecāties.
- nespēt vien nopriecāties nevarēt beigt priecāties.
- nenosmieties Nevarēt beigt smieties.
- noslēgt Nobeigt, pabeigt.
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- nokrist Nobeigties (par dzīvniekiem).
- nosprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- sprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- atšaut asti nobeigties.
- gatavs Nomiris; beigts.
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izdzist Nomirt (par cilvēku); izbeigties (par dzīvību).
- atstiept kājas nomirt, nobeigties.
- atstiept pēdas nomirt, nobeigties.
- notirināt kājas nomirt; nobeigties.
- pa- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
- no- Norāda uz darbības pabeigtību, pārmaiņām darbības subjektā vai objektā.
- aiz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- ap- Norāda uz darbības pabeigtību.
- iz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- pa- Norāda uz darbības pabeigtību.
- sa- Norāda uz darbības pabeigtību.
- uz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
- pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- ie- Norāda, ka darbība sasniedz ar pamatvārdu saistīto mērķi, tiek pabeigta.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- nostāt Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāties Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- izskanēt Norisināties un izbeigties.
- paiet Norisināties un izbeigties.
- izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
- absolvēt Pabeigt (mācību iestādi).
- nobeigt Pabeigt (mācību iestādi).
- apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
- apkult Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
- apsēties Pabeigt sēšanu.
- izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
- pielikt punktu pabeigt, izbeigt (ko).
- apdarināt Pabeigt, piešķirot galīgo formu.
- cēliens Pabeigta daļa (dramatiskā darbā).
- dēstījums Pabeigta darbība, rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
- tīrraksts Pabeigts, izlabots teksts.
- paputēt Pajukt, izbeigt pastāvēt.
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
- izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- izzust Pakāpeniski beigt pastāvēt (par parādībām dabā).
- noziedēt Pakāpeniski beigt ziedēt.
- rimt Pakāpeniski beigt, pārstāt izpausties (piem., par norisēm dabā).
- rimt Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- norimt Pakāpeniski pārstāt, arī izbeigties (par parādībām, norisēm dabā, arī sabiedrībā).
- rietēt Pakāpeniski zust, beigt pastāvēt.
- gaist Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
- gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
- izskanēt Pamazām, pakāpeniski beigt skanēt, apklust (par skaņām).
- nodot Panākt, ka (kas) oficiāli tiek atzīts par pabeigtu, derīgu izmantošanai, lietošanai.
- darīt galu panākt, ka izbeidzas; izbeigt.
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- noklust Pārstāt skanēt, izbeigties.
- pāriet Pārstāt, izbeigties.
- mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
- apturēt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
- pārtraukt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
- nozust no skatuves pārtraukt savu darbību, beigt pastāvēt.
- kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piem., iestādes, sanāksmes) darbību, norisi, stāvokli.
- mest pie malas Pārtraukt, beigt (darbību).
- stāties Pārtraukt, beigt darbību, rīcību (par cilvēkiem, dzīvniekiem); apstāties.
- mest kaktā pārtraukt, beigt nodarboties (ar ko).
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- debloķēt Pārtraukt, izbeigt (kā) blokādi, atjaunot (kā) funkcionēšanu.
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u. tml. darbību); slēgt.
- apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- lauzt Pārtraukt, izbeigt.
- kopā Pastiprina darbības intensitātes, pabeigtības nozīmi.
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
- sadilt Pavājināties, samazināties, pakāpeniski izbeigties.
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
- gleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> gleznot; pabeigts glezniecības darbs.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
- nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties atsvaidzināties; izpeldēties.
- izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties.
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- izpērties Pērties (pirtī) un pabeigt pērties.
- izpērties Pērties (smiltīs) un pabeigt pērties (par putniem).
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- noplanēt Planējot lidināties un beigt lidināties.
- noplātīt Plātīt un beigt plātīt (ko).
- noplātīties Plātīties un beigt plātīties.
- noplātīties Plātīties, lielīties un beigt plātīties, lielīties.
- noplunčāties Plunčāties kādu laiku un beigt plunčāties; nopeldēties.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
- nopratināt Pratināt un beigt pratināt; pratinot iztaujāt.
- uzprojektēt Projektēt un pabeigt projektēt.
- pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (piemēram, burtu, ciparu, tekstu).
- uzrasēt Rasēt un pabeigt rasēt.
- izrāties Rāties un pabeigt rāties.
- noraukt Raucot nobeigt adījumu.
- izraudāties Raudāt un beigt raudāt.
- izrediģēt Rediģēt un pabeigt rediģēt.
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piem., ar kādu skaitli).
- tūre Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms.
- izremontēt Remontēt un pabeigt remontēt.
- sabendēt Sabeigt (1).
- sabendēt Sabeigt (2); sabojāt.
- piebeigt Sabojāt, sabeigt.
- izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
- (un) cauri! saka par ko izbeigtu vai izbeidzamu.
- nevar vien nodusmoties saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs un nevar beigt dusmoties.
- lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
- nevar (ne) acis atraut saka, ja nevar beigt skatīties, nevar novērst skatienu (no kā).
- miers un Dievs saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
- Dievs un miers saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
- piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
- saspolēt Sākt spolēt un beigt spolēt.
- saderēt Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
- apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
- rimt Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi u. tml.).
- apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
- izsapņot Sapņot un pabeigt sapņot.
- nobeigties Sasniegt beigas un neturpināties; beigties.
- nobeigties Sasniegt savas izplatības robežu; izbeigties.
- uzservēt Servēt [1] un pabeigt servēt [1].
- izsēt Sēt un pabeigt sēt.
- periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
- uzskaņot Skaņot un pabeigt skaņot.
- noskatīties Skatīties un beigt skatīties (ko).
- noskūpstīt Skūpstīt un pabeigt skūpstīt (ko).
- izslimot Slimot un pabeigt slimot.
- izsmēķēt Smēķēt un pabeigt smēķēt.
- nosoļot Soļot un pabeigt soļot.
- izspēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (piem., sporta spēli).
- nospēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt sporta spēli (ar kādu rezultātu).
- izstāstīt Stāstīt un pabeigt stāstīt.
- izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā); stāvot (rindā), sagaidīt savu kārtu.
- nostrādāt Strādāt (kādu laiku) un beigt strādāt.
- pastrādāt Strādāt un pabeigt strādāt.
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- nosukāt Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku).
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
- nosvinēt Svinēt un beigt svinēt (ko).
- nošķaudīties Šķaudīt un beigt šķaudīt.
- izšķirot Šķirot un pabeigt šķirot.
- nošpaktelēt Špaktelēt un pabeigt špaktelēt; nosliepnēt.
- izšūpot Šūpot un pabeigt šūpot.
- izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
- imperfektīvs Tāds, kas apzīmē darbības norisi, nepabeigtu darbību.
- perfektīvs Tāds, kas apzīmē pabeigtu darbību vai darbības stāvokli, kam ir noteikta robeža (par darbības vārdu).
- pusbūvēts Tāds, kas ir iesākts būvēt, bet nav pabeigts.
- puscelts Tāds, kas ir iesākts celt, bet nav pabeigts (par celtni).
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam izstrādāts, pabeigts.
- nepabeigts Tāds, kas nav pabeigts, kam trūkst kādas daļas, elementa u. tml.
- pusgatavs Tāds, kas nav vēl pilnīgi gatavs, līdz galam pabeigts.
- noslēgts Tāds, kas veido atsevišķu, norobežotu grupu, kopumu vai nobeigtu veselumu.
- nesatricināms Tāds, ko grūti izbeigt, pārtraukt (par psihisku stāvokli).
- gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
- notēmēt Tēmēt un pabeigt tēmēt; nomērķēt.
- izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam.
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties.
- pārtraukties Tikt pārtrauktam; izbeigties.
- iet uz galu tuvoties nobeigumam, beigties.
- iet uz beigām tuvoties nobeigumam, beigties.
- iztvanēt Tvanēt un pabeigt tvanēt, reibinoši smaržot.
- pačurāt Urinēt un pabeigt urinēt.
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (ko).
- izvagot Vagot un pabeigt vagot (stādījumus); vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
- klust Vājināties, beigties (parasti par psihisku stāvokli).
- izvārīt Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
- novārstīt Vārstīt un beigt vārstīt.
- uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
- novaukšķēt Vaukšķēt un beigt vaukšķēt.
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
- uzaust Veidot un pabeigt veidot (tīklu).
- paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.); izdarīt, padarīt.
- piebrauciens Vienreizēja pabeigta darbība --> piebraukt (1).
- noglāstīt Vienu reizi glāstīt un beigt glāstīt (ko).
- noglaudīt Vienu reizi glaudīt un beigt glaudīt (ko); noglāstīt.
- noglaust Vienu reizi glaust un beigt glaust (ko).
- noņaudēt Vienu reizi ņaudēt un beigt ņaudēt.
- dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam); apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (priekšmetu, tā daļu).
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2); imperfektivitāte.
- pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2); perfektivitāte.
- uzvīt Vīt un pabeigt vīt.
- noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
- uzzīmēt Zīmēt un pabeigt zīmēt.
- beigts Zudis, izbeigts (par stāvokli, attiecībām); zaudēts (par īpašumu, materiālām vērtībām).
- nožvadzināt Žvadzināt un beigt žvadzināt.
beigt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV