izcilība
izcilība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
PiemēriBeigt augstskolu ar izcilību.
2.Īpaši talantīgs, labs sniegums (kādā jomā).
PiemēriIzcilība – tā par mūsu dziedātāju sajūsminās ārvalstu prese.