iedomāties
iedomāties [ìeduõmâtiês] -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
PiemēriIedomāties, kā tas būtu.
- Iedomāties, kā tas būtu.
- Iedomāties, kā pilsēta izskatīsies pēc gadiem.
- Iedomāties sevi viņa vietā.
1.1.Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
PiemēriIedomāties, ka paspēs darbu pabeigt.
- Iedomāties, ka paspēs darbu pabeigt.
- Iedomāties sevi par lielu vīru.
- Iedomāties, ka neviens nekā nesaprot.
Stabili vārdu savienojumiKo iedomājies; ko domājies.
- Ko iedomājies; ko domājies sarunvaloda — saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
2.Atcerēties, atveidot atmiņā.
PiemēriIedomāties, ka durvis palikušas neaizslēgtas.
- Iedomāties, ka durvis palikušas neaizslēgtas.
- Iedomāties savu vectēvu.
- Iedomāties savus skolas gadus.
- Iedomāties par savu sāpošo muguru.
2.1.Domās izvēlēties (piem., skaitli, vārdu).
PiemēriIedomāties divciparu skaitli.
- Iedomāties divciparu skaitli.
- Iedomāties vārdus ar burtu b.
3.Rasties domai, atziņai; ienākt prātā.
PiemēriIedomāties, ka darbs nav bijis velts.
- Iedomāties, ka darbs nav bijis velts.
- Iedomāties, ka jādzīvo taupīgāk.
3.1.Rasties nodomam (ko darīt).
PiemēriIedomāties uzrakstīt vēstuli.
- Iedomāties uzrakstīt vēstuli.
- Iedomāties uzsmēķēt.