iedomāt
iedomāt [ìeduõmât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties2.
PiemēriBieži iedomāt mājiniekus.
- Bieži iedomāt mājiniekus.
- Iedomāt, ka jāpiezvana.
- intransitīvs Iedomāt par ilgi neredzēto draugu.
2.Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties1.
PiemēriIedomāt bērnu nākotni.
- Iedomāt bērnu nākotni.
Stabili vārdu savienojumiNav iedomājams (bez kā).
- Nav iedomājams (bez kā) — saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
3.Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties3.
PiemēriIedomāt, ka varēja būt sliktāk.
- Iedomāt, ka varēja būt sliktāk.
3.1.Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
PiemēriIedomāt aizbraukt ciemos.
- Iedomāt aizbraukt ciemos.
Stabili vārdu savienojumiNav iedomājama (bez kā).
- Nav iedomājama (bez kā) — saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.