iedobe
iedobe [ìedùobe] dsk. ģen. -bju lietvārds; sieviešu dzimte
Lēzens, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
PiemēriIedobe upes gultnē.
- Iedobe upes gultnē.
- Dabiski izveidojusies iedobe.
- Iedobe betona grīdā.