noplunkšķēt
noplunkšķēt 3. pers. -plunkšķ, pag. -plunkšķēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi plunkšķēt un beigt plunkšķēt.
PiemēriŪdenī kaut kas noplunkšķēja.
- Ūdenī kaut kas noplunkšķēja.
- Akmens noplunkšķ ezerā.