Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nopļēgurot sarunvaloda
nopļēgurot [nùopļȩ̂guruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Pļēgurojot notērēt.
PiemēriNopļēgurot visu naudu.
2.Pļēgurojot pavadīt (kādu laika posmu).
PiemēriNopļēgurot visu vakaru krogā.