noprasīt
noprasīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Stingri, noteikti pajautāt.
PiemēriSkaidri noprasīt, ko viņš vēlas.
- Skaidri noprasīt, ko viņš vēlas.
- Noprasīt meitai, cikos viņa būs mājās.
- Vēlreiz noprasīt, vai nav kas aizmirsts.
2.Pieprasīt.
PiemēriNoprasīt 50 latus par konsultāciju.
- Noprasīt 50 latus par konsultāciju.
- Noprasīt pārāk augstu cenu.