nopriecāties
nopriecāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
Kādu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
PiemēriNopriecāties par skaisto dārzu.
- Nopriecāties par skaisto dārzu.
- Meitene nopriecājās, bet tūlīt atkal sadrūma.
- Tāds skaistums, ka ne nopriecāties.
Stabili vārdu savienojumiNespēt vien nopriecāties.
- Nespēt vien nopriecāties — nevarēt beigt priecāties.
- Nevarēt vien nopriecāties — nevarēt beigt priecāties.