Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nopucēt sarunvaloda
nopucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Notīrīt.
PiemēriNopucēt zābakus.
  • Nopucēt zābakus.
  • Spoži nopucētas kurpes.
  • Nopucēt virsmu ar smilšpapīru.
  • Vai tu zobus jau nopucēji?