notīrīt
notīrīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Tīrot noņemt, novirzīt (ko) nost.
PiemēriNotīrīt sniegu no ietves.
- Notīrīt sniegu no ietves.
- Notīrīt ēdiena paliekas no šķīvja.
- Jānotīra dekoratīvā kosmētika no sejas.
1.1.Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
PiemēriNotīrīt ietvi.
- Notīrīt ietvi.
- Notīrīt apavus.
- Notīrīt mēteli ar suku.
Stabili vārdu savienojumiNotīrīt šķīvi.
- Notīrīt šķīvi — apēst visu šķīvī esošo.
2.Tīrot sagatavot (ko) tālākai apstrādei, izmantošanai.
PiemēriNotīrīt zivi.
- Notīrīt zivi.
- Notīrīt zemenes un apbērt ar cukuru.
- Notīrītus kartupeļus liek katlā.
- Notīrītās bietes sarīvē.