Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
notīrīt
notīrīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Tīrot noņemt, novirzīt (ko) nost.
PiemēriNotīrīt sniegu no ietves.
1.1.Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
PiemēriNotīrīt ietvi.
Stabili vārdu savienojumiNotīrīt šķīvi.
2.Tīrot sagatavot (ko) tālākai apstrādei, izmantošanai.
PiemēriNotīrīt zivi.