nopūdelēt sarunvaloda
nopūdelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Šaujot netrāpīt mērķī, aizšaut garām.
PiemēriIr gadījies medībās arī nopūdelēt.
- Ir gadījies medībās arī nopūdelēt.
- Esot šāvis lāci, bet nopūdelējis.
- transitīvs Nopūdelēt labu medījumu.
1.1.Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
PiemēriNopūdelēt metienu.
- Nopūdelēt metienu.
1.2.transitīvs Netrāpīt mērķī (šāvienu).
PiemēriNopūdelēt šāvienu.
- Nopūdelēt šāvienu.
2.transitīvs Netrāpīt mērķī, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
PiemēriNopūdelēt soda metienu.
- Nopūdelēt soda metienu.