noplūkt
noplūkt -plūcu, -plūc, -plūc, pag. -plūcu darbības vārds; transitīvs
1.Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
PiemēriNoplūkt ziedu.
- Noplūkt ziedu.
- Noplūkt lapas.
- Noplūkt pāris ķekaru jāņogu.
1.1.Plūcot novākt.
PiemēriNoplūkt linus.
- Noplūkt linus.
2.Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
PiemēriNoplūkt vistai spalvas.
- Noplūkt vistai spalvas.
- Noplūkt zosi.