Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
noplūkt
noplūkt -plūcu, -plūc, -plūc, pag. -plūcu darbības vārds; transitīvs
1.Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
PiemēriNoplūkt ziedu.
1.1.Plūcot novākt.
PiemēriNoplūkt linus.
2.Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
PiemēriNoplūkt vistai spalvas.