grūt
grūt grūstu, grūsti, grūst, pag. gruvu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
PiemēriGrūst cietokšņa mūri.
1.1.Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
PiemēriNo kalna sāka grūt sniega lavīna.
2.Iet bojā, beigt pastāvēt.
PiemēriGrūst uzņēmuma reputācija.
2.1.Nepiepildīties, nerealizēties.
PiemēriGrūst cerības, nodomi, iecerētie nākotnes projekti.
3.Strauji virzīties (par pūli, ļaužu drūzmu).
PiemēriSkatītāji grūst laukā no sporta halles.