grūst
grūst grūžu, grūd, grūž, pag. grūdu transitīvs, darbības vārds
1.Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
PiemēriGrūst krēslu malā.
Stabili vārdu savienojumiGrūst lodi. Grūst vainu (uz citu).
1.1.Strauji, spēji virzīt, bāzt (kur iekšā, kam klāt).
PiemēriGrūst roku kabatā.
Stabili vārdu savienojumiGrūst dunku.
2.Spiežot, beržot drupināt, smalcināt.
PiemēriGrūst piestā piparus.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
PiemēriGrūst izmisumā.
4.sarunvaloda Izšķērdīgi, neapdomīgi tērēt, izdot (naudu).
PiemēriGrūst lielu naudu ārā par niekiem.
Stabili vārdu savienojumiNav kur naudu grūst.
5.sarunvaloda Dot ēst (parasti strauji, nevērīgi).
PiemēriGrūst cūkām ēdienu priekšā, cik lien.
5.1.Strauji, nevērīgi likt.
PiemēriGrūst mapi zemē.
Stabili vārdu savienojumi(Pie)grūst pie sāniem. Grūst acīs. Grūst galvu cilpā. Grūst rīklē.