Paplašinātā meklēšana
Meklējam grūst.
Atrasts vārdos (20):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (54):
- aizdzīt Aizstumt, aizgrūst; aizvest.
- atspert Ar spērienu atgrūst vaļā.
- izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
- izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
- izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- šaut Ātri, strauji virzīt, grūst.
- izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt.
- iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
- grūšana Darbība --> grūst.
- šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
- pīte Ēdiens no novārītiem, sagrūstiem zirņiem.
- zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
- zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
- strādāt ar elkoņiem grūstīties.
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- iebukņīt Iegrūst, ne sevišķi stipri iesist.
- iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
- izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām kustībām.
- kaņepju sviests izkarsētas, sagrūstas kaņepes ar taukvielām (parasti sviestu).
- izdzīt Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
- uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
- nogāzt Nogrūst lejā, zemē.
- nolingot Nomest (ko); nogrūst lejā, zemē (ko).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti stipri, sasveras, arī nogāžas, sagrūst.
- aprakt Pārklāt, nosegt (par ko brūkošu, grūstošu, birstošu u. tml.).
- sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam; sagrūstīties (2).
- sagrūsties Piegrūst viens otram, cits citam.
- drūzmēties Pulcēties (kur), veidojot drūzmu; drūzmā grūstīties.
- sagrūdums Rezultāts --> sagrūst (3).
- sagrūstīties Sagrūsties (1).
- sadurstīties Sagrūstīties (ar rokām), piem., pievēršot kam uzmanību.
- (var) uzkrist uz galvas saka, ja (kas), krītot, grūstot no augšas, var traumēt, nogalināt cilvēku.
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- atsperties Stingri atbalstīties, atspiesties ar kājām; atgrūsties (ar kājām, piem., lecot).
- badīt Strauji grūst, triekt (ar ragiem, pieri).
- cirst Strauji, spēcīgi virzīt, triekt, grūst (ko kur).
- uzstreipuļot Streipuļojot uziet, uzgrūsties u. tml.
- stumdīties Stumdīt, grūstīt vienam otru, citam citu.
- grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
- grūstīties Vairākkārt grūstīt vienam otru, citam citu.
- bukņīt Vairākkārt kādu pagrūst, arī viegli (kādam) iesist.
- bikstīt Vairākkārt piedurties, viegli grūstīt (parasti ar ko smailu).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piem., ogles krāsnī).
- grūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> grūst; straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
grūst citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV