mīcīties sarunvaloda
mīcīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
PiemēriMīcīties pa dubļiem.
1.1.Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
PiemēriTeļi mīcās pa aploku.
2.Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
PiemēriMīcīties vienā mazā istabiņā.