mīcīt
mīcīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
PiemēriMīcīt mīklu.
Stabili vārdu savienojumiMīcīt maizi.
1.1.Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
PiemēriMīcīt un stampāt zemi.
2.sarunvaloda Spaidīt, spiest (cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu).
PiemēriMīcīt kaķi.
2.1.Spiest, bāzt (kur iekšā).
PiemēriMīcīt mugursomā drēbes.
Stabili vārdu savienojumiMīcīt dubļos.