mīcīties sarunvaloda
mīcīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
PiemēriMīcīties pa dubļiem.
- Mīcīties pa dubļiem.
- Mīcīties pa sniegu.
1.1.Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
PiemēriTeļi mīcās pa aploku.
- Teļi mīcās pa aploku.
- Mīcīties pie ieejas.
- Mīcīties pa priekšnamu.
2.Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
PiemēriMīcīties vienā mazā istabiņā.
- Mīcīties vienā mazā istabiņā.
- Mīcīties pa autobusiem.
- Mīcīties ļaužu drūzmā.