Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mīdīt
mīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt ejot, staigājot, spiest, padarīt blīvāku (ko).
1.1.Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
PiemēriMīdīt jaunos sējumus.
  • Mīdīt jaunos sējumus.
  • Mīdīt tikko sadīgušo zālīti.
  • Lopi mīdīja labību.
  • Suns mīda puķu dobi.
1.2.pārnestā nozīmē Vardarbīgi pakļaut, postīt.
PiemēriSveši karapulki mīdīja iekaroto zemi.
  • Sveši karapulki mīdīja iekaroto zemi.
Stabili vārdu savienojumiMīdīt kājām.
  • Mīdīt kājām idioma rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).