sagrūst
sagrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
1.Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
PiemēriSagrūst graudus kaudzē.
- Sagrūst graudus kaudzē.
- Akmeņus sagrūda bedrē.
1.1.Nekārtīgi, pavirši novietot.
PiemēriSagrūst drēbes skapī.
- Sagrūst drēbes skapī.
- Sagrūst mantas somā.
1.2.Sabāzt (kur iekšā).
PiemēriSagrūst rokas kabatās.
- Sagrūst rokas kabatās.
1.3.Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
PiemēriIzsūtītos sagrūda vagonos.
- Izsūtītos sagrūda vagonos.
1.4.sarunvaloda Ieguldīt (kur līdzekļus), parasti daudz.
PiemēriSagrūda lielu naudu vēlēšanu kampaņā.
- Sagrūda lielu naudu vēlēšanu kampaņā.
- Jaunceltnē tika sagrūsti tūkstoši.
1.5.sarunvaloda Sadot lielākā daudzumā (zāles).
PiemēriSagrūst slimniekam iekšā antibiotikas.
- Sagrūst slimniekam iekšā antibiotikas.
- Galva dulla no visām zālēm, ko man tur sagrūda.
2.Spiežot sadrupināt, sasmalcināt.
PiemēriSagrūst piestā grauzdētus riekstus.
- Sagrūst piestā grauzdētus riekstus.
- Sagrūstas kaņepes.
3.Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
PiemēriLecot no vagona, sagrūdu kāju.
- Lecot no vagona, sagrūdu kāju.
- Sagrūdu potīti.