Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzsteberēt nievājoša ekspresīvā nokrāsa
uzsteberēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
PiemēriUzsteberēt pa kāpnēm augšā.