nolingot
nolingot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Nomest (ko); nogrūst lejā, zemē (ko).
PiemēriNejauši nolingot zemē termosu.
1.1.intransitīvs Nokrist, nogāzties.
PiemēriNo jumta lejā nolingoja milzīgs sniega blāķis.
2.intransitīvs Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
PiemēriVeikli nolingot no otrā stāva.