nolīkt
nolīkt -līkstu, -līksti, -līkst, pag. -līku darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Noliekties lokveidā uz leju – par augiem, to daļām.
PiemēriNo augļu smaguma ābelei nolīkuši zari.
- No augļu smaguma ābelei nolīkuši zari.
- Sīkais bērziņš nolīcis zem sniega svara.
- Rudzu vārpas nolīkušas līdz pat zemei.
2.Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriVisi nolīkuši cītīgi kaplēja bietes.
- Visi nolīkuši cītīgi kaplēja bietes.
- Galva pamazām nolīka arvien zemāk.
- Skolnieki nolīkuši pār saviem galdiem.
2.1.formā: trešā persona Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
PiemēriMugura darbā nolīkusi.
- Mugura darbā nolīkusi.