iegrūst
iegrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
iegrūsties darbības vārds; atgriezenisks
iegrūdiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
PiemēriIegrūst laivu ūdenī.
1.1.Strauji, steigā, arī nevērīgi ievietot (kur iekšā).
PiemēriIegrūst naudu kabatā.
1.2.Strauji ievirzīt (kur iekšā, piem., roku, kāju).
PiemēriIegrūst roku kabatā.
1.3.sarunvaloda Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
PiemēriKur tu to esi iegrūdis?
2.Panākt, veicināt ar savu izturēšanos, rīcību, ka (kāds) pēkšņi nonāk nevēlamā, smagā stāvoklī.
PiemēriIegrūst otru nelaimē, postā.
3.Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
PiemēriIegrūst naudu tā, lai neviens nemana.
4.Strauji, ar grūdienu ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur).
PiemēriIegrūst elkoni sānos.
Stabili vārdu savienojumiIegrūst dunku.