iegulēt
iegulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju darbības vārds; transitīvs
iegulējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
PiemēriIegulēt sienā bedri.
1.1.Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
PiemēriPārnakšņot iegulētā vietā.