iegrūst
iegrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
iegrūsties darbības vārds; atgriezenisks
iegrūdiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
PiemēriIegrūst laivu ūdenī.
- Iegrūst laivu ūdenī.
- Iegrūst meiteni peļķē.
- Iegrūst apcietināto mašīnā.
1.1.Strauji, steigā, arī nevērīgi ievietot (kur iekšā).
PiemēriIegrūst naudu kabatā.
- Iegrūst naudu kabatā.
- Iegrūst vēstuli galda atvilktnē.
- Iegrūst šalli somā.
1.2.Strauji ievirzīt (kur iekšā, piem., roku, kāju).
PiemēriIegrūst roku kabatā.
- Iegrūst roku kabatā.
- Suns iegrūž purnu saimnieka klēpī.
1.3.sarunvaloda Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
PiemēriKur tu to esi iegrūdis?
- Kur tu to esi iegrūdis?
2.Panākt, veicināt ar savu izturēšanos, rīcību, ka (kāds) pēkšņi nonāk nevēlamā, smagā stāvoklī.
PiemēriIegrūst otru nelaimē, postā.
- Iegrūst otru nelaimē, postā.
- Iegrūst ģimeni negodā.
- Iegrūst bankrotā.
3.Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
PiemēriIegrūst naudu tā, lai neviens nemana.
- Iegrūst naudu tā, lai neviens nemana.
- Paspēt iegrūst viņam ceļamaizi.
4.Strauji, ar grūdienu ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur).
PiemēriIegrūst elkoni sānos.
- Iegrūst elkoni sānos.
Stabili vārdu savienojumiIegrūst dunku.
- Iegrūst dunku — strauji skart ar elkoni vai dūri.