iegrimt
iegrimt -grimstu, -grimsti, -grimst, pag. -grimu intransitīvs, darbības vārds
iegrimums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
PiemēriLaiva dziļi iegrimusi ūdenī.
1.1.Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
PiemēriKājas iegrimst sniegā līdz ceļiem.
1.2.Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
PiemēriZemē iegrimuši koka namiņi.
2.Pamazām kļūt nesaskatāmam.
PiemēriSkatuve iegrimst tumsā.
2.1.Atrasties (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt daļēji aizsegtam.
PiemēriKokos iegrimusi māja.
3.Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
PiemēriIegrimt lasīšanā.
3.1.Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
PiemēriIegrimt domās, atmiņās.
Stabili vārdu savienojumiIegrimt sevī.
3.2.Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
PiemēriLauki un meži iegrimuši klusumā.
4.formā: trešā persona Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
PiemēriApgabali, kuros zemes garoza pamazām iegrimst.
4.1.Iekrist (piem., par vaigiem, acīm).
PiemēriDobumos dziļi iegrimušas acis.
Stabili vārdu savienojumiIegrimt darbā. Iegrimt domās.