iegult
iegult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
PiemēriAugums ērti iegulst mašīnas sēdeklī.
1.1.Tikt ievietotam (kur iekšā).
PiemēriApcirkņos iegulst rudens raža.
1.2.Atrasties (kā vidū, ielokā).
PiemēriMāja skaisti iegūlusi ainavā.
1.3.Izveidoties (kur) – par iežiem.
PiemēriAr urbumu noteikt, kā ieguluši ieži.
2.formā: trešā persona Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
PiemēriAp muti iegūlušas dziļas rievas.
2.1.Izpausties (sejā).
PiemēriSejā iegula plats smaids.
2.2.Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
PiemēriVisos locekļos (kaulos) iegūlis nogurums.
2.3.Rasties un saglabāties (par emocionālām izjūtām).
PiemēriSirdī iegūlis žēlums.
2.4.Izveidoties apziņā un saglabāties.
PiemēriUzmācīga doma iegūlusi smadzenēs.
3.Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties4.
PiemēriIegult airos.
3.1.pārnestā nozīmē Stipri pūšot, iedarboties (uz ko) – par vēju.
PiemēriBurās iegulst vējš.
4.formā: trešā persona Ilgstoši atrasties (kur).
PiemēriPrece iegūlusi veikalu plauktos.
4.1.Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
PiemēriNeļaut projektam iegult.
5.novecojis Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriIegult slimības gultā.
Stabili vārdu savienojumiIegult kapā. Iegult zemē.