nogrūst
nogrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
1.Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNogrūst sniegu no jumta.
- Nogrūst sniegu no jumta.
- Nogrūst no kalna akmeni.
1.1.Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
PiemēriNogrūst vīrieti zemē, uz grīdas.
- Nogrūst vīrieti zemē, uz grīdas.
- Nogrūst kādu pa kāpnēm.
- Nogrūst sievieti dubļos.
1.2.Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
PiemēriNogrūst glāzi zemē.
- Nogrūst glāzi zemē.
- Nogrūst grāmatu uz grīdas.
1.3.Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNogrūst šķērskoku no vagona durvīm.
- Nogrūst šķērskoku no vagona durvīm.
- Nogrūst ūdenī laivu.
2.sarunvaloda Nolikt, novietot.
PiemēriNogrūst (ko) tālāk no acīm.
- Nogrūst (ko) tālāk no acīm.
- Atslēgas ir kaut kur nogrūstas.
- Nav kur krāmus nogrūst.
Stabili vārdu savienojumiNogrūst (kādu) no ceļa. Nogrūst uz citu. Nogrūst vainu uz citu.
- Nogrūst (kādu) no ceļa sarunvaloda — panākt, ka (kāds) vairs nespēj turpināt iesākto.
- Nogrūst uz citu sarunvaloda — likt citam veikt (ko) savā vietā.
- Nogrūst vainu uz citu sarunvaloda — vainot citu.