izspert
izspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru darbības vārds; transitīvs
1.Sperot (ar kāju) izsist, apgāzt (ko), izliet (ko).
PiemēriGovs izspēra piena spaini.
- Govs izspēra piena spaini.
- Izspert pienu.
2.Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
PiemēriPudelei izsperts aizbāznis.
- Pudelei izsperts aizbāznis.
- Zirgs auļodams izspēris zemes pikas.
3.sarunvaloda Pēkšņi, negaidīti (ko) pateikt, izteikt.
PiemēriIzspert pirmo vārdu, kas ienāk prātā.
- Izspert pirmo vārdu, kas ienāk prātā.
- Pēkšņi izspert ko tādu, ka visa zāle līgojas smieklos.