izspārdīt
izspārdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
PiemēriIzspārdīt skudru pūzni.
1.1.Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
PiemēriZirgs izspārdījis bedri.