izspaidīt
izspaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Spaidot panākt, ka izdalās (šķidrums); spaidot panākt, ka izdalās sula (piem., no augļiem).
PiemēriIzspaidīt sulu no ogām.
2.Spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
PiemēriIzspaidīt izsmēķi.
3.Spēcīgi, viscaur spaidīt.
PiemēriĀrsts izspaida sāpošo vietu.