izspēlēt

izspēlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs

1.Spēlēt un pabeigt spēlēt (piem., sporta spēli).

PiemēriIzspēlēt pārtraukto šaha partiju.

2.Spēlējot spēli, veikt noteiktu darbību, gājienu.

PiemēriIzspēlēt bumbu.

3.Spēlējot mūzikas instrumentu, atskaņot (parasti visu skaņdarbu).

PiemēriIzspēlēt gammas.

4.Atveidot, attēlot; imitēt.

PiemēriIzspēlēt uz skatuves kāzas.

PiemēriĀrēji izspēlētas jūtas.

Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi. Izspēlēt joku. Izspēlēt kārti. Izspēlēt numuru.