izspert
izspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru darbības vārds; transitīvs
1.Sperot (ar kāju) izsist, apgāzt (ko), izliet (ko).
PiemēriGovs izspēra piena spaini.
2.Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
PiemēriPudelei izsperts aizbāznis.
3.sarunvaloda Pēkšņi, negaidīti (ko) pateikt, izteikt.
PiemēriIzspert pirmo vārdu, kas ienāk prātā.