piebrukt
piebrukt 3. pers. -brūk, pag. -bruka darbības vārds; intransitīvs
1.Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
PiemēriAlas ieeja piebrukusi ar smiltīm.
1.1.Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (ar cilvēkiem).
PiemēriStarpbrīdī skolas pagalms piebrūk pilns ar bērniem.