piegrūst
piegrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
1.Grūžot, stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiegrūst krēslu klāt.
- Piegrūst krēslu klāt.
- Nevērīgi izšļakstot, viņa piegrūda klāt krūzi ar kafiju.
1.1.Ar strauju, spēju kustību pievirzīt.
PiemēriPiegrūst pirkstu pie karsta gludekļa.
- Piegrūst pirkstu pie karsta gludekļa.
- Suns piegrūda saimniecei savu vēso purniņu.
1.2.intransitīvs Strauji, spēcīgi piebakstīt (kādam).
PiemēriPiegrūst meitenei pie sāniem.
- Piegrūst meitenei pie sāniem.
- Viņi piegrūda viens otram ar elkoni.
Stabili vārdu savienojumi(Pie)grūst pie sāniem.
- (Pie)grūst pie sāniem — pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
2.Cieši piepildīt.
PiemēriVagons piegrūsts pilns.
- Vagons piegrūsts pilns.
- Pilsēta piegrūsta ar mašīnām.
3.sarunvaloda Pielikt, pievienot.
PiemēriMelsa, ka alum esot bijis piegrūsts veļas pulveris.
- Melsa, ka alum esot bijis piegrūsts veļas pulveris.