piegulēt
piegulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Pilnīgi atbilst (parasti augumam) – par apģērbu, retāk apaviem.
PiemēriUzvalks viņam piegulēja perfekti.
- Uzvalks viņam piegulēja perfekti.
- Tērps piegulēja nevainojami.
- Jau otrais uzlaikotais kurpju pāris pieguļ manai platajai pēdai, kā speciāli tai gatavots. To es ņemšu.
2.formā: trešā persona Būt cieši piekļautam.
PiemēriJāskatās, lai komprese labi piegulētu slimajai vietai.
- Jāskatās, lai komprese labi piegulētu slimajai vietai.
- Lai baļķis baļķim labi piegulētu, tiem izcērt gropes.
3.transitīvs Iesaistīt dzimumattiecībās.
PiemēriBarons piegulējis muižas visskaistāko meiteni.
- Barons piegulējis muižas visskaistāko meiteni.
- Puisis solījis meitu precēt, piegulējis un tagad atsakās.
Stabili vārdu savienojumiPiegulēt bērnu.
- Piegulēt bērnu — intīmās attiecībās panākt, ka sieviete nonāk grūtniecības stāvoklī.