Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piegult
piegult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Atrasties cieši klāt, blakus.
PiemēriNelielais mežs piegulst muižas parkam.
  • Nelielais mežs piegulst muižas parkam.
  • Vecajai ēkai piegulstas divas jaunbūves.
2.formā: trešā persona Piegulēt1.
PiemēriTērps labi piegūla augumam.
  • Tērps labi piegūla augumam.
3.formā: trešā persona Piekļauties.
PiemēriZāle salijusi un piegūlusi zemei.
  • Zāle salijusi un piegūlusi zemei.
  • Riepa nav cieši piegūlusi diskam.
4.Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
Piemēri..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
  • ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.