Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piegult
piegult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Atrasties cieši klāt, blakus.
PiemēriNelielais mežs piegulst muižas parkam.
2.formā: trešā persona Piegulēt1.
PiemēriTērps labi piegūla augumam.
3.formā: trešā persona Piekļauties.
PiemēriZāle salijusi un piegūlusi zemei.
4.Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
Piemēri..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.