pieiet
pieiet -eju, -e, -iet, pag. -gāju darbības vārds; intransitīvs
1.Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPieiet pie loga.
- Pieiet pie loga.
- Pieiet meitenei klāt.
- Policists piegāja tuvāk notikuma vietai.
- Bērns bija piegājis sunim par tuvu.
1.1.Ejot iegriezties (pie kāda).
PiemēriJa sanāks laiks, varbūt pieiešu pie tevis.
- Ja sanāks laiks, varbūt pieiešu pie tevis.
2.formā: trešā persona Pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par ceļu, upi u. tml.
PiemēriDažās vietās taka pieiet ļoti tuvu aizai.
- Dažās vietās taka pieiet ļoti tuvu aizai.
3.formā: trešā persona Piepildīties, tikt piepildītam.
PiemēriŠuves pieiet pilnas ar netīrumiem.
- Šuves pieiet pilnas ar netīrumiem.
- Vagons piegāja pilns ar dūmiem.
4.Pietuvoties (kādam) un rast kontaktu.
PiemēriJebkurš var viņam pieiet klāt.
- Jebkurš var viņam pieiet klāt.
- Viņš vienmēr atrada vārdus, ar kuriem pieiet cilvēkam.
5.Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
PiemēriViņa vienmēr nopietni pieiet darbam.
- Viņa vienmēr nopietni pieiet darbam.
- Sportisti šai spēlei piegāja ļoti atbildīgi.
- Pieiet šim jautājumam no otras puses.