piegrūst
piegrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
1.Grūžot, stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiegrūst krēslu klāt.
1.1.Ar strauju, spēju kustību pievirzīt.
PiemēriPiegrūst pirkstu pie karsta gludekļa.
1.2.intransitīvs Strauji, spēcīgi piebakstīt (kādam).
PiemēriPiegrūst meitenei pie sāniem.
Stabili vārdu savienojumi(Pie)grūst pie sāniem.
2.Cieši piepildīt.
PiemēriVagons piegrūsts pilns.
3.sarunvaloda Pielikt, pievienot.
PiemēriMelsa, ka alum esot bijis piegrūsts veļas pulveris.