grūt
grūt grūstu, grūsti, grūst, pag. gruvu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
PiemēriGrūst cietokšņa mūri.
- Grūst cietokšņa mūri.
- Grūst degošas mājas sienas.
- Ēkas pamazām grūst kopā.
1.1.Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
PiemēriNo kalna sāka grūt sniega lavīna.
- No kalna sāka grūt sniega lavīna.
2.Iet bojā, beigt pastāvēt.
PiemēriGrūst uzņēmuma reputācija.
- Grūst uzņēmuma reputācija.
- Grūst totalitārās valsts iekārta.
2.1.Nepiepildīties, nerealizēties.
PiemēriGrūst cerības, nodomi, iecerētie nākotnes projekti.
- Grūst cerības, nodomi, iecerētie nākotnes projekti.
3.Strauji virzīties (par pūli, ļaužu drūzmu).
PiemēriSkatītāji grūst laukā no sporta halles.
- Skatītāji grūst laukā no sporta halles.