Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
grupēties
grupēties dsk. -ējamies, pag. -ējāmies darbības vārds; atgriezenisks
1.Apvienoties grupās, dalīties grupās.
PiemēriGrupēties nelielos pulciņos.
  • Grupēties nelielos pulciņos.
  • Zvaigznes grupējas zvaigznājos.
  • Visi vitamīni grupējas divās lielās kategorijās.
1.1.Pulcēties (ap ko), izvietoties (kur).
PiemēriGrupēties ap ekskursijas vadītāju.
  • Grupēties ap ekskursijas vadītāju.
1.2.Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
PiemēriPuslokā ap ezeru grupējas privātmājas.
  • Puslokā ap ezeru grupējas privātmājas.
  • Uz paugura grupējas pilsētas sakrālo celtņu komplekss.